Izmaiņas būtiskumā – kā veidojas ietekme?

Izmaiņas būtiskumā – kā veidojas ietekme?

Sekojot pavisam nesen ieviestajām izmaiņām normatīvajos un brīvprātīgajos ilgtspējas standartos, izmaiņas ir gaidāmas arī būtiskumā.

1000
Izmaiņas būtiskumā – kā veidojas ietekme?

Kāpēc būtiskums ir būtisks?

Sekojot pavisam nesen ieviestajām izmaiņām normatīvajos un brīvprātīgajos ilgtspējas standartos, izmaiņas ir gaidāmas arī būtiskumā un plaši zināmajos veidos, kā to piemērot. Ilgtspējas jautājumu prioritāti uzņēmumi gadiem ilgi noteica, balstoties uz to svarīgumu komercdarbības kontekstā un būtiskumu ietekmes pušu lēmumu pieņemšanas procesā, un šo procesu sauca par būtiskuma izvērtēšanu. Matricas tika uzskatītas par labāku risinājumu nekā saraksti, un arvien lielāks skaits uzņēmumu sāka intervēt ārējās ietekmes puses, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par to, kāpēc konkrēta tēma ir svarīga sabiedrībai.

Šobrīd gan normatīvo, gan brīvprātīgo ilgtspējas standartu noteicēji ir vai nu jau ieviesuši vai piedāvā veikt nozīmīgas izmaiņas tradicionālajā būtiskuma novērtējumā. Popularitāti gūst “dubultais būtiskums”, un izpratne par to, kas ir būtisks ilgtspējas jautājums un kā to noteikt, pastāvīgi mainās.

Kādos gadījumos jāziņo par dubulto būtiskumu?

Dubultā būtiskuma mērķis ir paplašināt izpratni par to, kā ESG (vides, sociālie un pārvaldības) jautājumi ietekmē uzņēmuma vērtības radīšanu (finanšu būtiskums) un to, kā uzņēmumi ietekmē pasauli, kurā mēs dzīvojam (ietekmes būtiskums). Ilgtspējas terminoloģijā tas nozīmē, ka tiek apvienota SASB un GRI izpratne par to, kas ir būtisks ilgtspējas jautājums, lai sniegtu stratēģisku virzību, koncentrētu uzņēmuma resursus un ziņotu ietekmes pusēm.

Ziemeļvalstīs, un plašākā apmērā Eiropas Savienībā, dubultā būtiskuma prasība attiecas uz uzņēmumiem, kuriem Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) projekta versijā jau ir noteikts pienākums no 2024. gada izpildīt NFRD (nefinanšu ziņošanas direktīvas) prasības. Citiem lieliem uzņēmumiem, kuriem pašlaik nav jāpilda NFRD prasības, būs jāziņo par dubulto būtiskumu no 2025. gada, bet biržā kotētiem MVU, mazām un vienkāršām kredītiestādēm un kaptīvās apdrošināšanas sabiedrībām - sākot ar 2026. gadu. Tomēr pašlaik ES mērogā nav izstrādāti praktiski norādījumi par to, kā piemērot dubulto būtiskumu.

Attiecībā uz brīvprātīgajiem ziņošanas standartiem GRI atjaunotajos Universālajos standartos ir ietverti norādījumi par to, kā saskaņā ar gaidāmajām prasībām novērtēt, cik būtiska ietekme rodas uz ekonomiku, vidi un cilvēkiem, ieskaitot ietekmi uz cilvēktiesībām (ietekmes būtiskums). Uzņēmumiem, kuri ziņo atbilstoši GRI, Universālie standarti jāpiemēro visos ziņojumos, kas publicēti, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, savukārt uzņēmumiem, kuri ziņo saskaņā ar SASB standartiem, ir jāgaida, lai pārliecinātos, vai SFPS fonds piedāvās izmaiņas standartos ietvertajā būtiskuma definīcijā. 

Kāpēc uzņēmumiem būtu jāizvērtē ilgtspējas ietekme tieši tagad?

Būtiskuma novērtējums dod iespēju izmantot stratēģisku pieeju un ir noderīgs rīks uzņēmumiem, lai noteiktu un pārvaldītu savu ietekmi uz ilgtspēju. Lai arī ir skaidrs, ka dubultā būtiskuma procesu labākās prakses izstrādei būs nepieciešams laiks, mūsuprāt, uzņēmumiem būtu ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk sākt izvērtēt savu ietekmi, lai varētu savlaicīgi izpildīt ziņošanas un normatīvās prasības.

Stratēģiskā ilgtspējas pārvaldība un ziņošana ir nepārtraukti procesi, kas rūpīgi jāplāno, jāizpilda un jāīsteno. Tos nedrīkst sasteigt, jo ilgtspējas jomā nav universālu risinājumu, kas der jebkuram uzņēmumam, un veiksmīgs rezultāts var būt atkarīgs no tādiem aspektiem kā biznesa un vērtības ķēdes darbība, ģeogrāfiskā klātbūtne un ietekmes pušu aktivitātes.

Jāatzīmē, ka, aplūkojot ietekmīgākos ilgtspējas jautājumus visaptveroši, var atklāt iespējas, izaicinājumus un riskus, pie kuriem būtu vērts piestrādāt, kā arī virzīt ilgtspējas stratēģijas, novērtējumu un informācijas atklāšanu, par galveno nosakot ietekmi. Tādus mūsdienu izaicinājumus kā piemērošanos klimata izmaiņām un sociālo nevienlīdzību nav iespējams novērst bez tā, ka uzņēmumi vairo savu pozitīvo ietekmi un samazina negatīvo.

Līdzīgi tam, ignorējot to, kuri ilgtspējas ietekmes faktori rada un kuri mazina uzņēmuma vērtību, var zaudēt daudz svarīgu resursu – laiku, naudu un darbu. Tagad ir laiks rīkoties, un dubultais būtiskums palīdzēs to darīt efektīvi.

Kādi plāni jūsu uzņēmumam ir attiecībā uz būtiskumu?

Sazinieties ar mums:

Mūsu profesionāļi paskaidros, kā mēs varam palīdzēt novērtēt jūsu uzņēmuma būtisko ietekmi un kopīgi sagatavot ietekmīgāku nākotni. 

Ieva Kustova, ESG & ilgtspējas pakalpojumu vadītāja KPMG Latvijā

© 2022  KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfirmu, kuras saistītas ar Apvienotajā Karalistē reģistrētu privātu garantiju sabiedrību “KPMG International Limited”, globālās organizācijas dalībfirma. Visas tiesības aizsargātas.

Detalizētu informāciju par KPMG globālās organizācijas struktūru var iegūt, apmeklējot https://home.kpmg/governance.

Sazinieties ar mums

Mans profils

Pirmklasīgs saturs, kas piemeklēts tieši Jums