Debitoru izvērtēšana gada pārskatā, tostarp saistībā ar Krievijas, Baltkrievijas sankcijām

Debitoru izvērtēšana gada pārskatā

Debitoru izvērtēšana gada pārskatā, tostarp saistībā ar Krievijas, Baltkrievijas sankcijām.

1000
Debitoru izvērtēšana gada pārskatā, tostarp saistībā ar Krievijas, Baltkrievijas sankcijām

Ģeopolitiskie notikumi Eiropā liek pastiprinātu uzmanību pievērst debitoru parādiem, jo, ņemot vērā karu Ukrainā, kā arī sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, debitoriem rodas problēmas ar norēķinu; pastāv risks, ka daļa debitoru parādu ,var kļūt par daļēji vai pilnībā neatgūstamiem. 

Šajā rakstā apskatīsim jautājumus par debitoru izvērtēšanu gada pārskata vajadzībām, kā arī nodokļu apsvērumus šaubīgiem un bezcerīgiem debitoriem.

Grāmatvedības likuma 6.pants nosaka, ka grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma saistībām, mantu un finansiālo stāvokli noteiktā datumā, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Arī Gada pārskatā iekļautās informācijas mērķis ir radīt patiesu priekšstatu par uzņēmuma finanšu posteņiem arī pret jebkuru trešo personu. 

Pēdējos 2 gadus viens no aspektiem, kas licis rūpīgāk izvērtēt savu finansiālo stāvokli un kas ļoti ietekmēja pasaules ekonomiku bija COVID- 19 pandēmija, taču šobrīd ir jāņem vērā arī ieviestās sankcijas un karadarbības ekonomiskās sekas. 

Ņemot vērā šī brīža situāciju, katram uzņēmējam ir jāizvērtē savi sadarbības partneri, ņemot vērā gan to, ka šobrīd ir ieviestas sankcijas pārskaitījumiem no Krievijas un Baltkrievijas, ka iespējams, uzņēmuma sadarbības partneris ir iekļauts sankciju sarakstā un ir iesaldēti naudas līdzekļi bankās. Ir jāņem vērā arī savu debitoru darbības veidu un saistību ar Krievijas vai Baltkrievijas tirgiem, kā arī vai jūsu sadarbības partnerus ietekmē ierobežojums konkrētām precēm vai pakalpojumiem noteiktām personām.

Viens no pirmajiem jautājumiem 2021.gada finanšu pārskatu kontekstā ir tas, vai kara darbības uzsākšana 2022.gada februārī uzskatāms par koriģējošo vai nekoriģējošu notikumu pēc bilances datuma. Ja kara darbība ietekmē debitora spēju norēķināties par parādsaistībām un karadarbības uzsākšana tiktu traktēta kā koriģējošs notikums pēc bilances datuma, tad karadarbības ietekme būtu jāņem vērā debitoru novērtējumā jau sastādot 2021.gada finanšu pārskatu. Savukārt, ja karadarbība uzskatāma par nekoriģējošu notikumu pēc bilances datuma, tad debitoru parādu novērtēšanā karadarbība jāņem vērā tikai 2022.gada laikā. Šobrīd pastāv vienprātība, ka 2022.gada februāra noteikumi ir traktējams kā nekoriģējošu notikums pēc bilances datuma.

Saskaņa ar MK noteikumu Nr. 775 26. punktu, ja tiek iegūta informācija par pircēja vai pasūtītāja finansiālās pasliktināšanos un nespēju atmaksāt parādus atbilstoši nosacījumiem, kas pastāvēja uz pārskata gada beigām, tad  labvēlīgu vai nelabvēlīgu notikumu pēc bilances datuma, kas attiecas uz pārskata gadu , finanšu pārskatā atspoguļo, koriģējot posteņos iekļautās summas vai iekļaujot jaunus posteņus.  

Šobrīd uzkrājumu veidošana nedrošajiem debitoru parādiem atšķiras tiem nodokļu maksātājiem, kuri gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPL), un tiem, kas to sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), vai kuri, pamatojoties uz GPL 13. pantu, izvēlas atsevišķus finanšu pārskata posteņus novērtēt un atspoguļot saskaņā ar SFPS.  Taču visiem nodokļa maksātājam ir jābūt izveidotai debitoru parādu atzīšanas, atgūšanas un aktīva atzīšanas pārtraukšanas grāmatvedības uzskaites kārtībai. Arī gada pārskata pielikumā ir jāiekļauj informācija, kā tiek veikts debitoru parādu novērtējums. Piemēram, ar klientu saistītais kredītrisks tiek regulāri izvērtēts, īpašu uzmanību pievērošot klienta spējai un vēlmei maksāt, un izvērtējuma rezultāti tiek atspoguļoti Sabiedrības aplēsēs par sagaidāmo kredītzaudējumu uzkrājumu apjomu debitoru parādiem un līgumu aktīviem. Uzkrājumu apjomu zaudējumiem no Sabiedrības debitoru parādu un līgumu aktīvu vērtības samazināšanās aplēš, izmantojot vadības izstrādātas uzkrājumu matricas, kurās izmantoti dati par klientu kredītriska reitingu un debitoru parādu un līgumu aktīvu atlikumu analīzi. Vai arī Sabiedrība veido uzkrājumus iespējamiem debitoru parādu zaudējumiem, pamatojoties uz individuālu debitoru parādu novērtējumu. Uzkrājumi nedrošiem pircēju un pasūtītāju parādiem tiek aprēķināti, analizējot parādu vecuma struktūru, kā arī balstoties uz informāciju par konkrētu debitoru finansiālo stāvokli un parāda atgūstamību.

Ja gada pārskata sagatavošanas laikā ir noticis labvēlīgs vai nelabvēlīgs notikums, kas neattiecas uz pārskata gadu (turpmāk arī – nekoriģējošs notikums), bet var būtiski ietekmēt gada pārskata lietotāju novērtējumu attiecībā uz sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu vai lēmumu pieņemšanu nākotnē, tad par šādu notikumu sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā, norādot šā notikuma paredzamās finansiālās sekas vai informējot, ka tās aplēst nav iespējams.  Līdzīgi kā iepriekšējos 2 gadus gada pārskatā bija nepieciešams iekļaut atsauci, izvērtējot, kā COVID -19 ir ietekmējis sabiedrību, tā arī saistība ar karadarbību Ukrainā un ieviestām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju jābūt skaidrojumam, kā tās ietekmē jūsu uzņēmumu.

Pievienotās vērtības nodokļa apsvērumi

Arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – PVN likums) nav paredzēti speciāli grozījumi, kas atrunātu īpašu kārtību pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) korekcijām saistībā ar zaudētiem debitoriem ģeopolitisko notikumu Ukrainā dēļ. Līdz ar to, lai varētu veikt PVN korekcijas, ir piemērojama vispārējā kārtība un nosacījumi, kas noteikti PVN likuma 105. pantā. 

Lai veiktu PVN korekcijas zaudētiem parādiem, PVN likuma 105. pantā ir paredzēti rinda kritēriju, kas jāievēro, lai preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam būtu tiesības samazināt valsts budžetā iemaksāto PVN par zaudētā parāda PVN summu. 

Kritēriji atšķiras, atkarībā no tā, vai parāda vērtība bez PVN sasniedz vai pārsniedz 430 eiro.

Ja parāds ir mazāks par 430 eiro, lai PVN būtu atgūstams, ir jāizpilda sekojoši kritēriji:

  1. par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins;
  2. parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā;
  3. par veikto darījumu ir aprēķināts un deklarēts PVN;
  4. zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos);
  5. preču vai pakalpojumu saņēmējs ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē;
  6. preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunota;
  7. attiecīgais parāds nav ticis nodots (cedēts);
  8. reģistrēts nodokļa maksātājs var pierādīt, ka tas ir veicis pasākumus zaudētā parāda atgūšanai;
  9. preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs līdz pēctaksācijas gada 1. martam ir nosūtījis attiecīgajam preču vai pakalpojumu saņēmējam, informāciju par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu.

Savukārt, ja zaudētā parāda vērtība ir sasniegusi vai pārsniegusi 430 eiro, bez minētajiem kritērijiem papildus vēl ir jābūt tiesas spriedumam par parāda piedziņu un tiesu izpildītāja aktam par piedziņas neiespējamību.

Pusi no zaudētā parāda nodokļa summas var atgūt, ja ir izpildīti iepriekš minētie 1) – 8) nosacījumi un ir uzsākta bankrota procedūra. Taču atlikušo zaudētā parāda nodokļa summu – tad kad ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu.

Lai atgūtu nodokļa summu par zaudēto parādu, norāda parāda vērtību un nodokļa summu, to iekļaujot pēctaksācijas gada marta vai pēctaksācijas gada pirmā ceturkšņa nodokļa deklarācijā, papildus norādot personu, kuras parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa apsvērumi

Izvērtējot šaubīgos un bezcerīgos debitorus, jāņem vērā, ka tiem var būt ietekme uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) aprēķinu. Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma (turpmāk - UIN likums) 9. pants “Nedrošie debitoru parādi” regulē debitoru parādu iekļaušanu ar UIN apliekamajā bāzē, kā arī nosaka atbrīvojumus. 

Vispārīgā gadījumā debitors var radīt ar UIN apliekamu bāzi (situācijā, kad nav piemērojams neviens no 9. panta trešās daļas atbrīvojumiem), ja:

  • debitoram ir izveidots uzkrājums un tas iekļauts kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas;
  • debitors ir norakstīts izdevumos;
  • ir izveidots uzkrājums atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr.9 "Finanšu instrumenti" un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta.

Jāņem vērā, ka 2022. gada aprīlī stājās spēkā UIN likuma grozījumi, kas paredz, ka parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši no uzkrājuma izveidošanas dienas (nevis 36 mēneši, kā tas ir vispārīgā gadījumā).

Ja debitors rada ar UIN apliekamo bāzi, tad šo objektu iekļauj pārskata gada pēdējā taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē. 

UIN likuma 9. panta trešajā daļā noteikti izņēmumi no panta pirmās daļas piemērošanas. Proti, debitoru parādi nav iekļaujami ar UIN apliekamajā bāzē, ja debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā un ir izpildīts vēl kāds no UIN likuma 9. panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Jāatzīmē, ka UIN likumā nav veikti speciāli grozījumi, kas paredzētu īpašus atvieglojumus šaubīgiem vai zaudētiem debitoriem saistībā ar karu Ukrainā vai sankcijām pret Baltkrieviju vai Krieviju. Ja nodokļa maksātājam debitors kļūst par šaubīgu debitoru tieši šo ģeopolitisko notikumu rezultātā, ir piemērojamas vispārīgās UIN likuma 9. panta normas. 

Ņemot vērā esošās UIN likuma normas, iezīmējas divi veidi, kā nodokļu maksātāji var vadīt debitoru risku bez tūlītējām UIN sekām:

  • uzkrājuma veidošana;
  • parāda cesija personām, kas tālāk nodarbojas ar parāda piedziņu.

Atbilstoši UIN likuma 9. panta normām uzkrājuma izveide nerada tūlītējas UIN sekas; tās var rasties pēc 36 mēnešiem (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra vai arī uzkrājums veidots atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr.9 "Finanšu instrumenti" vai arī uzkrājums izveidots līdz 2021. gada 31. decembrim), ja neizpildās neviens no UIN likuma 9. panta trešās daļas atbrīvojumiem. 

Parāda cedēšana ir viens no veidiem, kā vadīt debitoru risku, pārdodot to citam nodokļa maksātājam, kas tālāk uzņemas visas darbības saistībā ar parāda atgūšanu. 

Ja cesijas rezultātā rodas izdevumi (t.i. parāds ir pārdots par zemāku vērtību kā tā nominālvērtība), UIN likums nosaka noteiktus kritērijus, kad šādi izdevumi nerada UIN sekas  (jāizpilda pirmie divi nosacījumi un viens no pārējiem nosacījumiem):

  • cesionārs ir UIN maksātājs vai UIN pielīdzināta nodokļa maksātājs;
  • cesionārs ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
  • cesijas darījums nenotiek ar saistītu personu;
  • cesijas darījuma vērtība atbilst tā tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets. 

Ja nodokļa maksātāju tieši skar Ukrainā izvērstā karadarbība vai pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas, tas var vērsties VID ar iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Kā pamatojums ir likuma “par nodokļiem un nodevām”24.panta pirmās daļas 4.punkts, kas nosaka ka termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā.

Irēna Lejiņa, Nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore KPMG Latvijā, žurnālam iFinanses: Debitoru izvērtēšana gada pārskatā | ifinanses.lv

Līdzautores: Ivonna Balode un Jevgeņija Ivušina, Nodokļu konsultāciju nodaļas projektu vadītājas KPMG Latvijā

© 2022  KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfirmu, kuras saistītas ar Apvienotajā Karalistē reģistrētu privātu garantiju sabiedrību “KPMG International Limited”, globālās organizācijas dalībfirma. Visas tiesības aizsargātas.

Detalizētu informāciju par KPMG globālās organizācijas struktūru var iegūt, apmeklējot https://home.kpmg/governance.

Sazinieties ar mums

Mans profils

Pirmklasīgs saturs, kas piemeklēts tieši Jums