Gan katras mājsaimniecības, gan uzņēmumu līmenī jāfokusējas uz energoefektivitāti

Jāfokusējas uz energoefektivitāti

Gan katras mājsaimniecības, gan uzņēmumu līmenī jāfokusējas uz energoefektivitāti.

1000
Gan katras mājsaimniecības, gan uzņēmumu līmenī jāfokusējas uz energoefektivitāti

Arturs Petrovs, Direktors darījumu konsultāciju nodaļā, enerģētikas eksperts, KPMG Latvijā

 

Veids, kā valsts var ietekmēt energoresursu pieejamību un attiecīgi arī cenu, ir attīstīt ne tikai valsts īpašumā esošās elektroģenerēšanas jaudas, bet, uzlabojot regulējumu, veicināt arī privāto spēlētāju iesaisti.

Pārskatāmā nākotnē resursu pieejamību un attiecīgi arī cenu pozitīvi ietekmēs gan  AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) kopprojekts, attīstot jaunus stratēģiskas nozīmes liela izmēra vēja enerģijas parkus līdz 2027.gadam, gan arī Latvijas–Igaunijas kopīgi plānotais “Elwind” vēja parks jūrā, kura darbības uzsākšana paredzēta 2030.gadā. Šo abu projektu jaudas vairākas reizes palielinās šobrīd pieejamās jaudas Latvijā, padarot Latviju energoneatkarīgu.

Nākotnē Latvijā varētu vēl vairāk attīstīt arī citus vēja parkus, kas atrodas uz sauszemes. Šajā virzienā skatās lielākie tirgus spēlētāji gan Latvijā, gan arī mūsu kaimiņvalstīs.  Papildus motivators un vēja parku izveidi veicinošs faktors varētu būt likumdošanas jautājuma sakārtošana par atļauju (it īpaši būvatļauju) izsniegšanu. Kopumā sagaidāms, ka šie jautājumi virzīsies uz priekšu daudz ātrāk, jo papildus vides un ekonomiskajam aspektam, ir pievienojies arī ģeopolitiskais faktors. Jau šobrīd redzam, ka dažādi politiskie un likumiskie jautājumi, kurus nevarēja atrisināt vairāku mēnešu laikā, tagad tiek saskaņoti un pieņemti steidzamības kārtā. Vienlaikus svarīgi ir atcerēties, ka iniciatīvas, kas saistītas ar atjaunojamu resursu izmantošanu enerģijas ražošanai, kā arī fosilās degvielas izmantošanas mazināšanu turpmākajos gados tiks īpaši atbalstītas no ES puses. 

Saules enerģijas jomā joprojām ir jāvēro tehnoloģiju attīstība, lai lemtu par lielas jaudas iegūšanu ar saules paneļiem Latvijā, taču pašu patēriņam ir iespējams rēķināt atdevi jau šobrīd.

Lieta, kas jādara jau tagad – gan katras mājsaimniecības, gan uzņēmumu līmenī ir jāfokusējas uz energoefektivitāti un attiecīgi mazāku enerģijas patēriņu. Ēku siltināšana ir viens spilgts piemērs ievērojamam energoresursu patēriņa samazinājumam. Patlaban pieejami arī ES fondi dažādos līmeņos, kas finansiāli atbalsta energoefektivitātes projektu īstenošanu. Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds tam ir atvēlējis ievērojamus līdzekļus.

Taču uz šo tēmu vajadzētu palūkoties arī Eiropas Zaļā kursa mērķu kontekstā. Eiropas Komisijas sākotnējie  mērķi 2030. gadam bija panākt, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropā samazinās vismaz par 40% (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni), vismaz 32% veido atjaunojamā enerģija, kā arī energoefektivitāte tiek uzlabota vismaz par 32,5%. Jaunākajā “Gatavi mērķrādītājam 55” jeb “Fit for 55” pakotnē šie mērķi pagājušajā gadā tika vēl būtiski paaugstināti, izvirzot vēl augstāku ambīciju, kas saistoša visai Eiropas Savienībai – tostarp arī Latvijai. 

Neatkarīgi no pašreizējā cenu līmeņa stabilizēšanās ir jārēķinās, ka visi energoresursi, kas balstās uz fosilā kurināmā izmantošanu – ogles, nafta, arī dabasgāze – ilgtermiņā kļūs dārgāki un neizdevīgāki. Ja to nenoteiks piedāvājuma un pieprasījuma tendences, tad to visdrīzāk noteiks regulējums. Eiropas Zaļā kursa mērķis ir samazināt izmešu daudzumu, kļūt par klimatneitrālu pasaules daļu, un tas nav panākams, turpinot izmantot fosilos energoresursus tādā apmērā (te bija nevajadzīgs komats) kā līdz šim. Līdz ar to Eiropas politika patlaban ir vērsta uz to, lai pakāpeniski padarītu fosilo energoresursu izmantošanu neizdevīgu un tādējādi liktu gan valstīm, gan tajās dzīvojošajiem iedzīvotājiem un strādājošajiem uzņēmumiem pamazām sākt izvēlēties atjaunojamos energoresursus, lai nodrošinātu savas vajadzības. Tas tiek veicināts gan ar emisiju tirdzniecības mehānisma starpniecību, gan rosinātām izmaiņām nodokļu politikā un citiem risinājumiem. 

Protams, būtiski, lai šajā ceļā mazāk pasargātie lietotāji neciestu, tādēļ daudzas valstis šobrīd izskata risinājumus, kā strauju cenu izmaiņu laikā atbalstīt sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, domāju, uz šo nevajadzētu paļauties, bet gan savlaicīgi gatavoties tam, kā pārveidot savu darbību – negaidot brīdi, kad energoresursi būs tik dārgi, ka to izmantošanu vairs nevarēs atļauties, un bizness būs apdraudēts. Kā ar daudzām lielām pārmaiņām, arī šajā jomā ieguvēji būs tie, kas sāks (un jau ir sākuši) rīkoties savlaicīgi.

© 2022  KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfirmu, kuras saistītas ar Apvienotajā Karalistē reģistrētu privātu garantiju sabiedrību “KPMG International Limited”, globālās organizācijas dalībfirma. Visas tiesības aizsargātas.

Detalizētu informāciju par KPMG globālās organizācijas struktūru var iegūt, apmeklējot https://home.kpmg/governance.

Sazinieties ar mums

Mans profils

Pirmklasīgs saturs, kas piemeklēts tieši Jums