close
Share with your friends

Pārdot vai nodot nākamās paaudzes rokās?

Pārdot vai nodot nākamās paaudzes rokās?

Nodot sava uzņēmuma vadību cita rokās īpašniekam ir smags brīdis neatkarīgi no tā, vai turpmākā vadība tiek uzticēta ģimenes loceklim, vai profesionālim ārpus ģimenes loka.

evija sturca

Partnere, Konsultāciju nodaļa

KPMG Latvijā

Kontaktinformācija

Saistītais saturs

Pārdot vai nodot nākamās paaudzes rokās?

Pārdot vai nodot nākamās paaudzes rokās?

Evija Šturca, KPMG Latvijā partnere, konsultāciju nodaļas vadītāja

Patlaban Latvijā piedzīvojam tikai pirmo paaudžu maiņu privātpersonām un ģimenēm piederošos uzņēmumos. Jautājums par to, kā un kam nodot savu ilgus gadus loloto biznesu, turpmāk kļūs arvien aktuālāks, jo cilvēkiem, kuri deviņdesmito gadu sākumā izveidoja savus uzņēmumus, tagad jau lielākoties ir sešdesmit un vairāk gadu. Nodot sava uzņēmuma vadības grožus kāda cita rokās - tas īpašniekam vienmēr ir smags brīdis neatkarīgi no tā, vai turpmākā vadība tiek uzticēta ģimenes loceklim, vai arī profesionālim ārpus ģimenes loka. Dažādi ģimenes uzņēmuma pēctecības aspekti izvērtēti arī KPMG Latvijā nule kā veiktajā pētījumā Gatavība pēctecībai ģimenes uzņēmumos Latvijā.

KAM UZTICĒT UZŅĒMUMA VADĪBU

Ģimenes uzņēmumus spēcīgus padara to ilgstoši izkoptās vērtības un tradīcijas, kā arī degsme un azarts, ar kādu tie strādā. Pēc uzņēmuma izveidošanas tā īpašnieks visbiežāk ir arī vadītājs. Uzņēmumam augot, arvien izteiktāka kļūst vajadzība piesaistīt arī profesionāļus no malas, lai tas veiksmīgi darbotos. Tas ir izaicinājums, jo bieži vien šāds lēmums ir saistīts ar uzticēšanos, faktiski uzņēmuma atvēršanu kādam, kas ir ārpus ģimenes. Tieši tāpēc lēmums par to, kam uzticēt turpmāko uzņēmuma vadību, nav viegls, un visbiežāk pirmā izvēle ir biznesu nodot nākamās paaudzes rokās.

To apstiprina arī KPMG Latvijā pētījums - teju divas trešdaļas aptaujāto (62 %) atzīst, ka saredz iespēju uzņēmumu nodot radiniekiem. Tomēr pēctecība var noritēt dažādi - īpašnieka atkāpšanās no uzņēmuma operatīvās vadības, pāriešana padomē, pilnīga kontroles nodošana nākamajai paaudzei un daudzi citi modeļi. Ja uz pēctecības jautājumu Eiropā raugāmies plašākā mērogā, redzam, ka pieeja nav viennozīmīga. Saskaņā ar European Family Business Barometer 2019. gada pētījuma datiem 35 % respondentu plāno nodot īpašumtiesības uz biznesu nākamajai paaudzei; 33 % nākamajai paaudzei plāno nodot arī vadības pienākumus.

KO DARĪT, JA JAUNĀ PAAUDZE NEVĒLAS PĀRŅEMT BIZNESU

Iespējams, izskatot ģimenes uzņēmuma veiksmīga turpinājuma scenārijus, vecāki un vecvecāki uzskata par pašsaprotamu, ka atvase savu karjeru saistīs tieši ar darbību šajā uzņēmumā. Tomēr paaudžu viedokļi šajā jautājumā var nesakrist. Jāatzīmē, ka atšķirībā no Latvijas Eiropā pieredze ar uzņēmumu nodošanu nākamo paaudžu rokās ir vismaz gadsimtu sena. Lai rosinātu bērnos vēlmi saistīt savu nākotni ar ģimenes biznesu, atvases jau no mazotnes vēlams iepazīstināt ar dažādu procesu norisi uzņēmumā. Gadījumos, kad jaunā paaudze nav laikus iepazīstināta ar ģimenes uzņēmuma darbību, samazinās izredzes, ka apzinātā vecumā bērnos pēkšņi par to radīsies interese.

Uzņēmuma nodošana no paaudzes paaudzei nav vienīgais pēctecības risinājums - ir iespēja tā vadību uzticēt arī kādam profesionālim ārpus ģimenes loka. Pētījumā Gatavība pēctecībai ģimenes uzņēmumos Latvijā, aptaujājot tos īpašniekus, kas arī vada savus uzņēmumus, atklājās, ka vairāk nekā puse no viņiem (55 %) apsver variantu uzticēt vadību personai, kas nav uzņēmuma dalībnieks, bet 42 % apgalvo, ka neizskata iespēju paša veidotā uzņēmuma grožus nodot kāda cita profesionāla rokās.

Pat tad, ja viss tiek darīts mērķtiecīgi, neatbildēts ir jautājums, cik no radiniekiem, kuriem iecerēts nodot ģimenes biznesu, to vēlas un ir tam gatavi. Arī gadījumos, kad pēcnācējiem ir vēlme pārņemt biznesu un ir darīts viss, lai tas notiktu pareizi, nav zināms, vai tas būs labākais risinājums uzņēmumam, tā spējai attīstīties un stāties pretī jauniem izaicinājumiem. Spēja efektīvi darboties uzņēmējdarbībā drīzāk ir saistīta ar unikālu gēnu, rakstura iezīmju, dzīves pieredzes, vides un zināšanu apvienojumu. Diemžēl iepriekšminētais kopums nepiemīt daudziem. Izcilnieki šajā ziņā ir japāņi - viņu kultūrā varam atrast gan vecāko ģimenes uzņēmumu (46 paaudzes), gan visvairāk ģimenes uzņēmumu, kas vecāki par 200 gadiem (60 % no visiem). Eiropā veiksmīga ģimenes biznesa nodošana nākamajai paaudzei ir drīzāk vecāku mērķtiecības un apstākļu sakritības rezultāts, līdz ar to daudzu Latvijas uzņēmēju pragmatiskā pieeja nodot uzņēmumu algotu profesionāļu rokās vērtējama pozitīvi. Tas ļauj ne vien atbilstoši situācijai piemeklēt un vieglāk mainīt uzņēmuma vadību, bet arī samazināt loterijas iespējas.

UZŅĒMUMA GATAVOŠANA PĀRDOŠANAI

Saskaņā ar KPMG Latvijā pētījuma datiem 63 % aptaujāto ir atzinuši, ka apsver iespēju kādreiz pārdot sava uzņēmuma kapitāldaļas. To, cik veiksmīgi uzņēmumu izdosies pārdot, nosaka vairāku nozīmīgu faktoru kopums, kam vajadzētu pievērst uzmanību jau ilgāku laiku pirms tam, kad radusies nepieciešamība vai vēlme to darīt.

Būtiskākie aspekti ir tirgus daļa, pozīcija tirgū un rentabilitāte, jo tie uzņēmumam ļauj sasniegt pozitīvu neto naudas plūsmu, kas nosaka tā pašreizējo vērtību.

Tāpat par svarīgu ieguvumu potenciālais pircējs vai investors uzskatīs uzņēmuma klientu loku, noslēgtos līgumus un pakalpojumu vai produktu lietotāju skaitu, kā arī intelektuālo īpašumu vai specifiskos know how, ko ir grūti vai pat neiespējami nokopēt kādam citam. Plānojot pārdošanu, nedrīkst aizmirst arī par tādiem faktoriem kā uzņēmuma reputācija, atpazīstamība tirgū un juridiskie aspekti.

Nereti tieši ģimenes uzņēmuma know how tradīcijas padara to unikālu. Tomēr, ja šīs zināšanas glabājas tikai paša īpašnieka vai šaura cilvēku loka galvās un nekādā veidā netiek fiksēti dažādu procesu izpildes nosacījumi vai apkopota labā prakse, uzņēmuma pārdošanas gadījumā šāds apstāklis var negatīvi ietekmēt tā cenu. Lai spētu saglabāt uzņēmuma efektīvu darbību, kad tas nonāks ar ģimeni nesaistītas personas rokās, nepieciešams laikus izveidot plānu, kā nodrošināt būtiskas informācijas pēctecību. Ja īpašnieks apsver iespēju uzņēmumu pārdot vai piesaistīt investoru, liela nozīme ir sagatavošanās procesam.

Iekārojams tirgus vai intelektuālais īpašums var būt apstākļi, kuros uzņēmumam būs vērtība pat pašlaik negatīvas rentabilitātes gadījumā, ja tiek solīta pozitīva rentabilitāte (vai neto naudas plūsma) nākotnē. Citiem vārdiem, ja uzņēmumam nav īpašas tirgus situācijas, intelektuālā īpašuma un ja uzņēmums nav rentabls, pārdošana būs grūti realizējams uzdevums.

Evija Šturca, KPMG Latvijā partnere, konsultāciju nodaļas vadītāja biznesa žurnālā FORBES

© 2021  “KPMG Baltics AS”, Latvijā reģistrēta akciju sabiedrība un KPMG neatkarīgu dalībfirmu, kuras saistītas ar Apvienotajā Karalistē reģistrētu privātu garantiju sabiedrību “KPMG International Limited”, globālās organizācijas dalībfirma. Visas tiesības aizsargātas.

Detalizētu informāciju par KPMG globālās organizācijas struktūru var iegūt, apmeklējot https://home.kpmg/governance.

Sazinieties ar mums

 

Vēlaties sadarboties ar KPMG?

 

loading image Pieprasījums iesniegt piedāvājumu