close
Share with your friends
buildings

Avansa maksājumu slogs varētu būt mazāks

Avansa maksājumu slogs varētu būt mazāks

Latvijas situācija ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu nav nekas unikāls, tomēr Lielbritānijas piemērs rāda, ka avansa maksājuma slogu uzņēmējam var mazināt.

Portāla manabalss.lv iniciatīvas “Atcelt IIN avansa maksājumus komersantiem un pašnodarbinātajiem” autors argumentē, ka mūsdienās arvien vairāk cilvēku sniedz individuālos pakalpojumus, strādā attālināti un uztur mazo biznesu tiešsaistē internetā: ‘’Šiem cilvēkiem ir jāpiedāvā normāls, mūsdienīgs un godīgs veids, kā nomaksāt nodokļus oficiāli un ‒ Latvijā. Nepamatoti palielināta nodokļu slodze un dubults IIN ‒ tie ir faktori, kas atbaida no saimnieciskās darbības Latvijā un mudina reģistrēt saimniecisko darbību kaimiņvalstīs, vai arī strādāt neoficiāli.”

Naudas plūsma rūpīgi jāplāno

IIN avansa maksājums saimnieciskās darbības veicējiem jeb VSAOI kontekstā pašnodarbinātajiem nav faktisks nodokļa maksājums, bet nodokļu maksājumu sadalījums ar mērķi pietuvināt nodokļa ieskaitīšanu valsts budžetā ienākuma gūšanas brīdim.

Algotiem ienākumu saņēmējiem nav jāuzskaita, cik liels nodoklis būs jāmaksā, iesniedzot gada ienākuma nodokļa deklarāciju, bet ienākuma izmaksātājs ietur un iemaksā valsts budžetā nodokli pēc ienākuma gūšanas mēneša. Saimnieciskās darbības veicēju avansa maksājumi ir mēģinājums novērst situācijas, kad nodokļa maksātājs nav plānojis nodokļa maksājumu, nav atlicis tam daļu no ienākumiem un nevar samaksāt visu nodokli pēc gada ienākuma deklarācijas iesniegšanas. Tas nodrošina vienmērīgāku ienākošās naudas plūsmu valsts budžetā.

Saimnieciskās darbības veicēju nodokļa avansa maksājumi nav kaut kas unikāls tikai Latvijā. Piemēram, Lielbritānijā avansa maksājums saimnieciskās darbības veicējiem jāveic, sākot ar otro gadu, divos maksājumos, kas katrs ir puse no nodokļa maksājuma par iepriekšējo taksācijas gadu. Faktiski saimnieciskās darbības veicējiem kopā ar nodokļa maksājumu par pirmo gadu jāieskaita papildu avansa maksājums 50% apmērā par nākamo gadu, kas liek ļoti rūpīgi plānot naudas plūsmu.

Neatspoguļo faktiskās saistības

Tā kā avansa maksājums ir tikai aplēse, kas balstīta uz pagātnes ieņēmumiem un nodokļa maksājumiem, tad situācijā, kad saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mainās, avansa maksājums varētu neatspoguļot faktiskās nodokļu saistības. Piemēram, ja saimnieciskās darbības ienākumi samazinās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tad avansa maksājumi veidos lielāku summu nekā faktiskā nodokļa saistība par gadu, kas tiek aprēķināta, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju

Šādā gadījumā pārmaksātais nodoklis tiek atmaksāts nodokļa maksātājam. Turklāt likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atļauj nodokļu maksātājiem lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) samazināt avansa maksājumus, ja tas plāno būtisku apliekamā ienākuma samazinājumu.

Tomēr jārēķinās, kas pārlieku aizrauties ar “pesimismu” nevajadzētu, jo tad, ja koriģētu aprēķinu rezultātā avansa maksājumi ir vairāk nekā par 30% mazāki nekā faktiskās nodokļa saistības, tad par starpību tiek aprēķināta kavējuma nauda 0,05% apmērā par katru dienu.

Risks ar neregulāru darbību

Turpretī situācijā, kad iepriekšējā taksācijas gada ienākumi un nodokļa maksājumi ir mazāki nekā tekošajā gadā, avansa maksājumi pilnībā nenosegs faktisko nodokļa maksājumu. Avansa maksājumi varētu sagādāt finansiālas grūtības saimnieciskās darbības veicējiem, kas to nedara regulāri un kuriem var rasties situācija, ka ceturksnī, par kuru jāmaksā nodokļu avanss, nav nekādu saimnieciskās darbības ienākumu.

Kompromisa risinājums varētu būt iespēja maksāt avansa maksājumus tikai 50% vai 75% apmērā no iepriekšējā gada nodokļa. Tā nodokļa maksājums, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, nebūtu tik liels, bet arī avansa maksājumi varētu būt mazāk apgrūtinoši situācijās, kad saimnieciskās darbības ienākumi kādā ceturksnī vai visā gadā ir samazinājušies, vai arī saimnieciskās darbības ienākumi nav regulāri.