close
Share with your friends
computer

Gaidāmā pievienotās vērtības nodokļa sistēmas reforma

Gaidāmā pievienotās vērtības nodokļa sistēmas reforma

Jau kopš 2010.gada Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi diskusijas par turpmāko pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas attīstību. Šobrīd esam situācijā, kad ir tapušas zināmas plānotās reformas aprises Eiropas Savienībā (ES).

Paredzēts, ka PVN reformu varētu ieviest 2022.gada vidū, taču vairāki PVN eksperti uzskata, ka tas nav iespējams, un faktiskā ieviešana varētu tikt realizēta dažus gadus vēlāk. Tā kā šobrīd varam runāt tikai par reformas izstrādi konceptuālā līmenī bez detalizēta skaidrojuma un praktiskās piemērošanas regulējuma, vēlētos piekrist, ka līdz 2022.gadam visu likumdošanas procesu diez vai izdosies pabeigt un plānotās izmaiņas visās ES valstīs ieviest. Līdz ar to nodokļu maksātājiem vēl nevajadzētu pārāk satraukties par PVN piemērošanas izmaiņām, taču būtu ieteicams apzināties, kurā virzienā būs jādomā pēc dažiem gadiem, un īpaši tas attiecas uz uzņēmējiem, kas veic preču piegādes un iegādes darījumus ES valstīs.

Kādēļ nepieciešama reforma?

Paredzēts, ka plānotā PVN reforma visbūtiskāk skars viena veida darījumus, t.i., preču piegādes darījumus starp ES valstīm, īstenojot galveno PVN darbības pamatprincipu, ka PVN tiek piemērots galamērķa valstī. Taču vēl var minēt arī nebūtiskas pieļaujamo PVN likmju izmaiņas ES valstīs un PVN regulējuma izmaiņas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

EK uzsver četrus galvenos mērķus, ko tā vēlas sasniegt, reformējot pašreizējo PVN sistēmu:

  • PVN sistēmas vienkāršošana;
  • PVN sistēmas efektivitātes uzlabošana;
  • PVN krāpšanas apkarošana;
  • lielākas uzticēšanās nodrošināšana gan starp PVN maksātājiem un nodokļu administrācijām, gan arī starp ES valstu nodokļu administrācijām.

Vislielākais uzsvars tiek likts uz PVN krāpšanas apkarošanu, jo EK vērtējumā ik gadu ES valstis zaudē ap 50 mljrd. eiro tikai krāpniecības dēļ, veicot pārrobežu darījumus ES teritorijā. Tiek lēsts, ka, ieviešot jaunos PVN piemērošanas nosacījumus, krāpniecības apmērs varētu samazināties par 80%, kas nozīmē, ka ap 40 mljrd. eiro varētu atgriezties ES valstu budžetos.

Vai, ieviešot jauninājumus, tiešām visi iepriekš minētie mērķi tiks sasniegti, varēsim vērtēt vēlāk, t.i., dažus gadus pēc reformas faktiskās ieviešanas.

PVN piemērošana preču piegādēm

Interesanti atcerēties, ka pašreizējā PVN piemērošanas kārtība preču piegādēm ES teritorijā tika ieviesta 1993.gadā, kad tika atvērtas fiskālās robežas starp ES valstīm. Šī kārtība tika ieviesta kā pagaidu risinājums līdz gala sistēmas ieviešanai. Tas kārtējo reizi apliecina, ka nekas nav stabilāks par pagaidu risinājumu, jo šis “pagaidu” režīms vairāk vai mazāk veiksmīgi darbojas jau 26 gadus un turpinās darboties vēl vismaz trīs.

Kā jau minēts iepriekš, PVN reforma paredz vislielākās izmaiņas tieši nodokļa piemērošanā preču piegādēm un iegādēm ES valstīs. Pašreizējā sistēma tiks aizstāta ar tā saukto “vienas pieturas aģentūras” (one stop shop) principu. Tas nozīmē, ka turpmāk divi darījumi (preču piegāde vienā un preču iegāde citā ES valstī) tiks aizvietoti ar vienu darījumu – tikai preču piegādi. Paredzēts, ka uzņēmējs varēs reģistrēties PVN vajadzībām tikai vienā ES valstī, bet PVN būs jāpiemēro pēc valsts noteikumiem, kurā būs reģistrēts preču saņēmējs, turklāt – neatkarīgi no preču saņēmēja statusa. Tātad Latvijas PVN maksātājs, piegādājot preces, piemēram, Zviedrijā reģistrētam darījumu partnerim, gan izrakstīs rēķinu par preci, gan piemēros Zviedrijā noteikto PVN likmi 25% apmērā. Iekasēto Zviedrijas PVN Latvijas uzņēmējs pārskaitīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) norādītajā kontā, savukārt VID pienākums būs šo PVN summu pārskaitīt Zviedrijas nodokļu administrācijai. Tādējādi tiks īstenota vienas pieturas punkta koncepcija:

  • PVN reģistrācija būs nepieciešama tikai vienā valstī – Latvijā;
  • darījuma deklarēšana notiks tikai Latvijā;
  • PVN samaksa arī notiks Latvijā.

Pat ja preču saņēmējs Zviedrijā būs ar PVN neapliekama persona, PVN piemērošana preču piegādātājam – Latvijas PVN maksātājam – nemainīsies. Latvijas pārdevējam nebūs jāreģistrējas PVN vajadzībām Zviedrijā, jo Zviedrijas PVN tiks iekasēts, izmantojot Latvijas PVN numuru, un iekasētais nodoklis sasniegs Zviedrijas budžetu, ko nodrošinās VID sadarbība ar Zviedrijas nodokļu administrāciju. Šo izmaiņu rezultātā darījumiem starp ES dalībvalstīm vairs nebūs pašreizējo priekšrocību, jo preču piegādēm vairs netiks piemērota PVN 0% likme, tādējādi arī naudas plūsma preču piegādēm starp ES valstīm neatšķirsies no identiskiem darījumiem iekšzemē.

Piemērojot šo koncepciju, Latvijas PVN maksātājiem nāksies detalizēti izpētīt PVN piemērošanas kārtību sava darījumu partnera valstī, t.i., būs jāzina konkrētajai precei piemērojamā PVN likme šajā valstī. Jāatceras, ka iespējama ir ne tikai PVN standartlikmes piemērošana, jo, piemēram, pieminētajā Zviedrijā atsevišķiem darījumiem tiek piemērota arī 12%, 6% vai 0% likme. Līdz ar to pirms preču piegādes ir uzmanīgi jāizpēta, kāda likme konkrētajai precei konkrētajā valstī ir jāpiemēro. Jāievēro, ka atsevišķās ES valstīs ir ieviestas četras un pat piecas dažādas PVN likmes. Gribētu cerēt, ka, ieviešot jauno kārtību PVN piemērošanā, valstu nodokļu administrācijas parūpēsies par šīs informācijas pieejamību to mājaslapās.

Līdzīgi vajadzētu darboties PVN sistēmai arī preču iegādēm no ES valstīm. Ja šobrīd Latvijas PVN maksātājs, saņemot preces no ES valstīm, nodokli piegādātājam nemaksā, bet pēc preču saņemšanas Latvijā piemēro reverso PVN kārtību, tad turpmāk no ES piegādātājiem Latvijas pircējam būtu jāsaņem rēķini ar Latvijas PVN 21% likmi. Samaksājot šo nodokli citas ES valsts piegādātājam, Latvijas PVN maksātājam būtu tiesības atskaitīt to kā priekšnodokli gluži tāpat kā par Latvijā iegādātajām precēm.

Reformas ietvaros tomēr ir atstāta iespēja arī turpmāk piemērot nodokļa 0% likmi preču piegādēm pārrobežu darījumos, taču šādu iespēju paredzēts piešķirt īpaši uzticamiem nodokļa maksātājiem, kuri iegūs sertificēta nodokļa maksātāja statusu. Lai iegūtu šādu statusu, tiks izvērtēta konkrētā nodokļa maksātāja atbilstība noteiktiem kritērijiem, un nodokļa maksātājs tiks iekļauts vienotā ES valstu sertificētu nodokļa maksātāju reģistrā. Šobrīd detalizēti analizēt šo opciju nebūtu lietderīgi, jo vēl nav īsti skaidrs, kā šī koncepcija varētu darboties praksē.

Vēlos īpaši uzsvērt, ka aprakstīto PVN piemērošanu paredzēts veikt tikai preču piegādēm. Pakalpojumiem tiks saglabāta līdzšinējā PVN piemērošanas kārtība.

Mazajiem un vidējiem – atvieglotas prasības

EK ir paredzējusi atvieglot administratīvās prasības PVN jomā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. EK ieskatā mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā vajadzētu iekļaut uzņēmumus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro. Šim rādītājam gan nepiekrīt mūsu Finanšu ministrijas amatpersonas, jo tādējādi apmēram 95% nodokļu maksātāju varētu piemērot atviegloto režīmu, kas, protams, būtiski ietekmētu budžeta ieņēmumus no šī nodokļa.

Strīdīgs ir arī paredzētais slieksnis, līdz kuram būtu piemērojams atbrīvojums no PVN. EK piedāvā noteikt vienotu slieksni visās ES valstīs 85 000 eiro apmērā, turklāt šis slieksnis būtu piemērojams jebkuram ES uzņēmumam neatkarīgi no tā, kurā valstī uzņēmējdarbība tiku veikta. Kā atceramies, tikai pirms dažiem gadiem Latvijā šis slieksnis tika samazināts no 50 000 eiro uz 40 000 eiro, to pamatojot ar nepieciešamību samazināt izvairīšanos no nodokļa maksājumiem. Grūti iedomāties, ka pēc dažiem gadiem Latvijā varētu tikt akceptēts vairāk nekā divas reizes augstāks slieksnis.

Papildus iepriekš minētajamEK mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piedāvā atvieglotus nosacījumus PVN reģistrācijas procedūrām, vienkāršotu rēķinu izrakstīšanu un PVN deklarēšanu vienu reizi gadā. Jāatzīst, ka visi šie nosacījumi ir pretrunā ar virzienu, kurā mūsu valstī tiek attīstītas un pilnveidotas administratīvās prasības. Salīdzinājumam Latvijā:

  • PVN reģistrācijas procedūras kļūst arvien sarežģītākas;
  • PVN sešu mēnešu taksācijas periods ir atcelts (nemaz nerunājot par gadu);
  • PVN rēķinu izrakstīšanas un uzskaites prasības ir vienādas gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem.

Līdz ar to pieņemu, ka piedāvāto atvieglojumu akceptēšana Latvijā varētu būt samērā sarežģīta, tā kā pašreizējie normatīvie akti PVN jomā aizvien tiek papildināti ar jaunām administratīvām prasībām, pamatojot to ar cīņu pret krāpniecību.

Priekšlikumi PVN likmju izmaiņām

EK ir paredzējusi dalībvalstīm atvieglot PVN likmju noteikšanas prasības. Ir saglabāts līdzšinējais nosacījums, ka PVN standartlikme nedrīkst būt zemāka par 15%. Taču tiek pieļauts piemērot trīs samazinātās likmes, no kurām divām jābūt vismaz 5% apmērā, bet viena drīkstēs būt zemāka. Ir dota iespēja piemērot arī PVN 0% likmi (vai atbrīvojumu ar iespēju atskaitīt priekšnodokli). Paredzēts, ka tiks noteikts darījumu saraksts, kuriem samazinātas likmes nedrīkstēs piemērot, atšķirībā no pašreizējās situācijas, kad atsevišķs saraksts nosaka, kuriem darījumiem drīkst piemērot samazinātās likmes.

Izskatās, ka jaunās prasības drīzāk tiek pielāgotas līdzšinējai ES valstu praksei, jo daudzas ES valstis līdz šim neievēroja pašreiz spēkā esošās Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) prasības (tikai divas samazinātās likmes, un abas ne zemākas par 5%). Tā, piemēram, Īrijā šobrīd tiek piemērotas četras samazinātās likmes, bet Francijā, Zviedrijā, Somijā, Beļģijā un Maltā – trīs. Jāatzīmē arī pietiekami plaša PVN 0% likmes piemērošana iekšzemes darījumiem vairākās valstīs (Īrija, Apvienotā Karaliste), kas saskaņā ar PVN direktīvu līdz šim nebija atļauta.

Latvijā nekādi grozījumi PVN likmju nosacījumos nav jāveic, bet iespējams izvērtēt papildu atvieglojumu ieviešanu PVN likmju piemērošanā.

Kā redzams, tuvāko trīs gadu laikā mūs visus varētu sagaidīt diezgan kardinālas izmaiņas PVN piemērošanā, taču šobrīd vēl grūti spriest, kā EK ieteiktā reforma tiks ieviesta praksē. Katrā ziņā garlaicīgi nebūs.