close
Share with your friends
lines

DEMPE koncepts

DEMPE koncepts

Laiki plūst, laiki mainās. Reģistrējot intelektuālā īpašuma tiesības kādā silto salu uzņēmumā, kam uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā, vairs nav iespējams ar autoratlīdzības maksājumu palīdzību "iznest" ievērojamu peļņu no Latvijas uzņēmuma, pasargājot to no nodokļu sloga.

Viens no iemesliem "papīrs pacieš visu" pieejas ēras beigām ir virkne pretizvairīšanās iniciatīvu, piemēram, kontrolētā ārvalstu uzņēmuma regulējums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.'pantā. Bet šoreiz par citu iemeslu, kas izriet no pēdējo gadu starptautiskā transfertcenu regulējuma evolūcijas. Viena no būtiskajām izmaiņām 2017.gadā publicētajās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) transfertcenu vadlīnijās starptautiskiem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām ir nodaļā par darījumiem ar nemateriālajiem aktīviem. Šajā nodaļā būtisks jaunievedums ir nemateriālo aktīvu attīstīšanas, uzlabošanas, uzturēšanas, aizsardzības un ekspluatācijas (development, enhancement, maintenance, protection and exploitation jeb DEMPE) funkciju ieviešana.

DEMPE koncepts

Nemateriālo aktīvu vērtības radīšanā ļoti bieži ir iesaistīti vairāki grupas uzņēmumi, kas no juridiskā viedokļa pat var nebūt šo aktīvu īpašnieki. Proti, grupas uzņēmumi veic funkcijas, uzņemas riskus un izmanto to rīcībā esošos aktīvus, lai sekmētu (iespējams - tam nepiederoša) nemateriālā aktīva vērtības pieaugumu. Balstoties uz vispārēju uzņēmējdarbības un transfertcenu loģiku, grupas uzņēmumiem, kas ir "pielikuši roku" nemateriālā aktīva vērtības celšanā, būtu jāsaņem daļa no peļņas, ko šis nemateriālais aktīvs ir ļāvis uzņēmumu grupai gūt.

ESAO vadlīniju mērķis, ieviešot DEMPE konceptu, ir nodrošināt, ka peļņu no nemateriālajiem aktīviem grupas ietvaros saņem ne tikai šo aktīvu juridiskais īpašnieks, bet arī tie grupas uzņēmumi, kas sniedz ieguldījumu nemateriālo aktīvu attīstībā, uzlabošanā, uzturēšanā, aizsardzībā un ekspluatācijā.

DEMPE analīzes mērķis ir palīdzēt nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām novērtēt, kā piemērot tirgus cenu principu uzņēmumu grupas nemateriālo aktīvu darījumos, identificējot uzņēmumus, kuri ir atbildīgi par DEMPE funkcijām.

DEMPE praksē

Pirms DEMPE koncepta ieviešanas valdīja uzskats, ka nemateriālā aktīva juridiskajam īpašniekam ir tiesības saņemt principā visu šī aktīva, piemēram, tāda intelektuālā īpašuma kā zīmols vai logo, radīto ienākumu pat tad, ja uzņēmums nav veicis būtiskus ieguldījumus aktīva izveidē un pievienotās vērtības radīšanā.

Ko tas nozīmē praksē? Pieņemsim, ka Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar būtiskiem uzņēmējdarbības procesiem un ir izveidojis zīmolu, reģistrē to citā uzņēmumā bez faktiskas uzņēmējdarbības, kas atrodas, piemēram, zemu nodokļu vai beznodokļu valstī jeb ārzonā. Tādejādi tas pārnes daļu ienākumu no Latvijas uz kādu ārzonu valsti, izrakstot no ārzonu uzņēmuma autoratlīdzības (royalty) rēķinu Latvijas uzņēmumam. Šādi daļa no Latvijā gūtās peļņas tiek pārvietota uz uzņēmumu grupai izdevīgāku nodokļu vidi, lai arī pēc būtības šī peļņa būtu jāgūst uzņēmumam, kas iegulda preču zīmes attīstībā, šajā piemērā -Latvijas uzņēmumam.

Balstoties uz izstrādāto DEMPE konceptu, ienākumi, kas rodas nemateriālā aktīva izmantošanas rezultātā, ir jāsadala starp visām pusēm, kuras veic DEMPE funkcijas. Proti, tā vietā, lai intelektuālā īpašuma juridiskais īpašnieks saņemtu visu nemateriālā aktīva radīto ienākumu, tas ir jāsadala starp visām iesaistītajām pusēm proporcionāli katra uzņēmuma ieguldījumam intelektuālā īpašuma vērtības radīšanā.

Svarīgi minēt, ka piemērā ar Latvijas un ārzonu uzņēmumu Latvijas nodokļu administrācija visdrīzāk neļautu samazināt Latvijā gūto un ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par autoratlīdzības maksājumiem ārzonām, ja DEMPE funkcijas pilnībā būtu veicis pats Latvijas uzņēmums, nevis nemateriālā īpašuma juridiskais īpašnieks ārzonā. Lūkojoties caur transfertcenu prizmu, no nemateriālo aktīvu īpašumtiesībām neizriet tiesības saņemt ienākumu, ko Latvijas uzņēmums ir radījis, attīstot, uzlabojot, uzturot un ekspluatējot nemateriālo aktīvu. Visticamāk, peļņa, kas pienāktos ārzonas nemateriālā aktīva turētājam, būtu saistīta ar nemateriālā aktīva juridiskās aizsardzības nodrošināšanu, proti, īpašumtiesību aizsardzību, balstoties uz metodoloģiju - izmaksas plus tirgus līmeņa uzcenojums.

DEMPE koncepts ir būtiski mainījis veidu, kā grupas uzņēmumi nosaka intelektuālā īpašuma darījumu tirgus vērtību. Pašlaik par būtiskāko apsvērumu šādu darījumu transfertcenu noteikšanā uzskata to, vai uzņēmumam jāmaksā vai jāsaņem atlīdzība par nemateriālo aktīvu, ko tas izmanto vai ir radījis.

DEMPE piemērs

Lai saprastu vispārējo DEMPE ieviešanas nolūku un šī koncepta nozīmīgumu, svarīgi apskatīt katru DEMPE funkciju atsevišķi. Turpmāk sniegts katras DEMPE funkcijas raksturojums. Lai uzskatāmāk parādītu, kas katrā no tām ir ietverts un kā tiktu sadalīta nemateriālā aktīva radītā peļņa, DEMPE koncepts apskatīts, izmantojot piemēru.

SITUĀCIJAS APRAKSTS

Augstas kvalitātes būvniecības materiālu ražošanas uzņēmumu grupai ir uzņēmumi Somijā, Latvijā un Polijā. Grupa izstrādā un ražo augstas kvalitātes celtniecības materiālus ar savu preču zīmi, kura pieder Somijas uzņēmumam (grupas galvenais uzņēmums), kas izstrādā zīmolu stratēģiju un koncepciju.

Preces tiek ražotas Latvijā, ievērojot augstākos kvalitātes standartus, kā arī Latvijas uzņēmums izplata būvniecības materiālus un nodrošina nepieciešamo atbalstu klientiem Baltijā. Savukārt Polijas uzņēmuma uzdevums ir uzlabot šo celtniecības materiālu zīmola atpazīstamību, nodrošinot mārketinga pakalpojumus.

Somijas, Latvijas un Polijas uzņēmumi veic dažādas DEMPE funkcijas, kur katrs uzņēmums sniedz ieguldījumu nemateriāla aktīva - celtniecības materiālu zīmola - vispārējās vērtības palielināšanā.

ATTĪSTĪŠANA

Nemateriālo aktīvu attīstīšana ir jebkura darbība, kas saistīta ar zīmola un produkcijas izstrādi, stratēģijas īstenošanu u.tml. Lai izveidotu piemērā minēto nemateriālo aktīvu - Somijas celtniecības materiālu zīmolu -, tika izstrādāti dažādi procesi un idejas. Katrs no trim uzņēmumiem ir atbildīgs par dažādām attīstīšanas procesa stadijām, no kurām dažas uzņēmumi veic vienlaicīgi. Piemēram, Somijas uzņēmums ir pilnībā atbildīgs par sākotnējo zīmola un ar to saistītās stratēģijas izstrādi. Savukārt Polijas uzņēmumam ir nozīmīga loma celtniecības materiālu zīmola virzīšanā tirgū un atpazīstamības veicināšanā, izstrādājot vizuālo tēlu un organizējot reklāmas kampaņas. Latvijas uzņēmuma pienākums ir izveidot pārdošanas procesu, kā arī konsultēt klientus preču pielietošanā.

UZLABOŠANA

Jēdziens "uzlabošana" DEMPE kontekstā ietver pastāvīgu darbu ar nemateriālo aktīvu, lai nodrošinātu, ka tas darbojas efektīvi un nemitīgi tiek uzlabots.

Līdzīgi kā attīstīšanas stadijā, uzlabošanas funkcijas šajā piemērā veic trīs uzņēmumi. Somijas uzņēmums galvenokārt ir atbildīgs par zīmola reklāmu un atpazīstamības veicināšanu. Latvijas uzņēmums veic nozīmīgus ieguldījumus ražošanas procesa uzlabošanā, kā arī klientu attiecību veidošanā, uzlabojot zīmola atpazīstamību un tēlu Latvijas tirgū. Savukārt Polijas uzņēmuma pienākums ir uzlabot esošos celtniecības materiālu zīmola popularizēšanas procesus.

UZTURĒŠANA

Nemateriālo aktīvu uzturēšana ietver darbības ar mērķi nodrošināt, lai aktīvs turpinātu efektīvi darboties un radītu ieņēmumus. Somijas celtniecības materiālu zīmola gadījumā nemateriālā aktīva uzturēšana izriet no mērķa saglabāt klientu apmierinātību un nemainīgi augstu produktu kvalitāti. Lielāko daļu atbildības par šīm darbībām uzņemas Latvijas uzņēmums, kas uztur attiecības ar klientiem, uzrauga klientu atsauksmes un kvalitātes kontroli. Savukārt Somijas uzņēmums ir atbildīgs par zīmola licenču līgumu uzturēšanu un zīmola aizsardzību. Polijas uzņēmums apkopo klientu atsauksmes un pārliecinās, ka identificētās celtniecības materiālu problēmas tiek novērstas, pastāvīgi ieviešot uzlabojumus, kā arī pārskatot un atjauninot ražošanas procesus.

AIZSARGĀŠANA

Zīmolu ir svarīgi aizsargāt, lai nodrošinātu, ka tā vērtība nemazinās. Aizsargāšana ietver intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanu, nodrošinot, ka neviens cits nedrīkst kopēt idejas.

Celtniecības materiālu zīmola aizsardzības procesus īsteno galvenokārt Somijas uzņēmums. Tas ir atbildīgs par zīmola aizsardzības nostiprināšanu un zīmolu juridisko reģistrāciju, kā arī tehnoloģiju licenču līgumu uzraudzību. Latvijas uzņēmums uzrauga konkurentus, kā arī nodarbojas ar dažādiem patentēšanas aspektiem, kas saistīti ar ražošanas zinātību (know-how) un klientu datu aizsardzības nodrošināšanu.

EKSPLUATĀCIJA

Jēdziens "ekspluatācija" šajā kontekstā norāda, kā šie nemateriālie aktīvi tiek izmantoti, lai gūtu peļņu.

Somijas celtniecības materiālu zīmola gadījumā lielāko daļu atbildības par ekspluatāciju uzņemas Latvijas uzņēmums, kurš ir atbildīgs par zīmola ieviešanu tirgū, produktu pārdošanu, saziņu ar klientiem u.tml. Somijas uzņēmums šo zīmolu reklamē kā daļu no sava zīmolu portfeļa, bet Polijas uzņēmums nodarbojas ar esošo procesu uzlabošanu un atsauksmju apstrādi.

SECINĀJUMI

Balstoties uz apskatīto piemēra, nemateriālā aktīva vērtības radīšanā dažāda apmēra ieguldījumu ir devuši trīs uzņēmumi. Pirms DEMPE ieviešanas visi ienākumi, kas radušies no nemateriālo aktīvu izmantošanas, visticamāk, nonāktu Somijas uzņēmuma rīcībā, jo tam pieder zīmola intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī līgumā nostiprinātās tiesības uz ražošanas tehnoloģiju. Attiecīgi Latvijas un Polijas uzņēmumiem visdrīzāk tiktu atlīdzināts ar tirgus līmeņa peļņu par ierobežoti veiktajām darbībām, uzņemtajiem riskiem un izmantotajiem aktīviem. Piemēram, par zīmola izplatīšanu Latvijā gūstot peļņas maržu (pieņemot, ka netiek veikti salīdzināmi darījumi ar trešajām pusēm), kādu gūtu salīdzināmi, nesaistīti vairumtirgotāji līdzvērtīgos apstākļos. To pašu varētu attiecināt arī uz Poliju, kas sniedz pētniecības un attīstības pakalpojumus, kuru peļņas līmenis veidotos kā Polijas uzņēmuma izmaksu un tirgus līmeņa izmaksu uzcenojuma summa.

Tomēr pēc DEMPE koncepta ieviešanas katram no šiem minētajiem uzņēmumiem pienākas proporcionāla daļa no ienākumiem, kurus radījis nemateriālais aktīvs. Proti, jāvērtē, vai papildu peļņa, kas radusies no celtniecības materiālu zīmola, ir proporcionāla daļai, kuru katrs no šiem uzņēmumiem ieguldījis nemateriālā aktīva vērtības radīšanā, piemēram, izmantojot peļņas sadales metodi.

Sazinieties ar mums