close
Share with your friends

Zelta līmeņa nodokļu risku vadība

Zelta līmeņa nodokļu risku vadība

It visur, kur notiek sacensība, dalībnieki tiecas uz augstāko līmeni. Viens no kritērijiem nodokļu maksātāja kvalifikācijai Valsts ieņēmumu dienesta Padziļinātās sadarbības programmas zelta līmenī ir prasība nodrošināt dokumentētu nodokļu risku vadības procesu. Kas ir nodokļu risku vadība, un kādas darbības jāveic, lai kvalificētos zelta līmeņa dalībniekiem noteiktajām prasībām?

Irēna Lejiņa

Direktore, Nodokļu konsultāciju pakalpojumi

KPMG Latvijā

Kontaktinformācija

Saistītais saturs

tax-front

Padziļinātās sadarbības programmas darbību regulē likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.1pants un Ministru Kabineta noteikumi Nr.748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi” (Noteikumi).

Padziļinātās sadarbības programmas darbības mehānisms ir detalizēti aprakstīts VID mājaslapā, tāpat arī kritēriji programmas dalībnieka statusa iegūšanai un dalībnieku grupēšanai Padziļinātas sadarbības programmas līmeņos. Būtiski ir minēt, ka VID piedāvātās priekšrocības dalībniekiem dažādos programmas līmeņos ir atšķirīgas un atkarīgas no līmeņa, kurā dalībnieks atrodas. Priekšrocības ir gan bez, gan ar finansiālu ietekmi.

Lai nodokļu maksātājs varētu kvalificēties zelta līmenim, uzņēmumā ir jābūt ieviestai un dokumentētai nodokļu risku vadības sistēmai.

Kas tas ir?

Lai atbildētu uz jautājumu, kas ir nodokļu risku vadība, nevar iztikt bez ieskata risku vadības teorijā.

Risku vadības teorijā populārākais modelis ir COSO (Committee of Sponsoring Organizations of the Treadway Commission), un arī nodokļu risku vadības pieeja ir balstīta tieši uz šo modeli. COSO ir visaptverošs risku vadības modelis, kurā uzsvars tiek likts uz kontroles vidi, nevis uz iekšējo kontroli kā darbību. Modelis ietver metodi, kas, veicinot efektīvu un lietderīgu rīcību uzņēmumā, paredz vērtēt risku apetīti un kvalificēt riskus pēc noteiktiem kritērijiem, kas ļauj noteikt risku būtiskumu un to iestāšanās iespējamību. Balstoties uz šādu pieeju, mērķis ir pieņemt lēmumu, uz kuriem riskiem koncentrēties, kurus kontrolēt, kuri uzņēmumam ir visbīstamākie, un to iestāšanās var izmaksāt visdārgāk.

Vai šādu pieeju var izmantot nodokļu risku vadībā? Noteikti!

Pirmkārt, vēlos lasītāju iedrošināt, ka ikviens nodokļu maksātājs, ar kuru man ir nācies sadarboties, savā ikdienā izmanto nodokļu risku vadības elementus. Gan grāmatveži, gan citi uzņēmuma darbinieki ikdienā veic darbības, kas palīdz nodrošināt, ka, pieņemot lēmumus vai realizējot darījumus, nodokļu piemērošana, aprēķināšana un arī deklarēšana ir izpildīta korekti – nav radusies kāda neuzmanības kļūda vai pārpratums. Savukārt, ja kļūda ir notikusi, to ir pamanījis grāmatvedis vai kāds cits darbinieks ar pietiekošu kompetenci, kurš bijis iesaistīts attiecīgajā darījumā, un kļūda ir tikusi izlabota. Visas darbības, kas veiktas, nepieļaujot nekorektu nodokļu aprēķināšanas rezultātu, zināmā mērā ir nodokļu risku vadība. Tikai jautājums ir – vai darbības, kas novērsušas riska iestāšanos, veiktas apzināta procesa ietvaros (veikta kontrole kā darbinieka ikdienas pienākums), vai šajā procesā ir iesaistīti visi uzņēmuma darbinieki, un tie ir pietiekoši informēti, kā korekti būtu jārīkojas konkrētos gadījumos, un vai šis process uzņēmumā ir dokumentēts un apstiprināts.

Nodokļu risku vadības procesa kvalifikācija Padziļinātās sadarbības programmā ir regulēta ar Noteikumiem no 12. līdz 21.punktam (ieskaitot). Apskatīsim svarīgākos nosacījumus!

Kas jādara?

Noteikumos definētas piecas darbības, kas veicamas, lai nodokļu risku vadība varētu tikt uzskatīta par tādu, kas ļauj izpildīt noteiktos kritērijus zelta līmeņa dalībniekam (Noteikumu 12.punkts).

1. Nodokļu maksātājs definē saimnieciskās darbības jomas, procesus un uzņēmumā veiktās darbības ar nodokļu riskiem saistīto darbību apzināšanai.

Būtiski ir apzināties, ka nodokļu riski nerodas tikai brīdī, kad grāmatvedis saņem dokumentu un sāk to apstrādāt vai kad ir jāsagatavo nodokļu deklarācija. Riski rodas būtiski ātrāk – kad uzņēmumā tiek pieņemts lēmums veikt darījumu, slēgt līgumu vai sadarboties ar konkrētu darījumu partneri. Tamdēļ, lai varētu izveidot pilnīgu un efektīvu nodokļu risku vadības sistēmu uzņēmumā, ir būtiski apzināt visas nodokļu maksātāja jomas un visus darījumu veidus, kuros darbojas konkrētais nodokļu maksātājs.

2. Nosaka nodokļu riskus.

Šeit jāņem vērā, ka risks ir fiksējams arī tad, ja skaidri zināms, ka kļūda nav iespējama, jo, piemēram, rēķinu izrakstīšanu nodrošina sistēma – tas nozīmē, ka kļūdaina rēķina risks ir teorētisks, un risks neiestāsies, pateicoties sistēmiskai kontrolei. Protams, pastāv nākamais risks, ka zināmu likumdošanas izmaiņu gadījumā mūsu sistēmas iestatījumi vairs nav atbilstoši un tie ir jāmaina. Risks šajā gadījumā ir, ka neviens par to neparūpēsies, tamdēļ ir jādefinē kontrole, kas šādu riska iestāšanos nepieļaus.

3. Definē kontroles pasākumus, lai preventīvi novērstu nodokļu risku iestāšanos.

4. Nosaka par kontroles pasākumu izpildi atbildīgās personas.

Šis ir ārkārtīgi būtisks punkts, jo nepieciešamība norādīt personu, kas veic attiecīgo kontroli, nodrošina, ka kontrole tiks izpildīta, nevis paliks tikai kā teorētiski identificēta nepieciešamība.

5. Noteikumu prasība ir arī norīkot par nodokļu risku vadību atbildīgo personu uzņēmumā.

Kāda dokumentācija?

Svarīgi ir ņemt vērā, ka arī pašam nodokļu risku vadības dokumentācijas formātam ir definētas konkrētas prasības (Noteikumu 17.punkts).

Pēc Noteikumiem dokumentācijā tiek prasīts iekļaut:

  • uzņēmumā identificētos nodokļu riskus un šo risku aprakstu;
  • par procesa soļa izpildi atbildīgo personu uzņēmumā;
  • katra nodokļu riska kontroli, aprakstot, kas konkrēti ir kontroles ietvaros veicamās darbības, lai nepieļautu attiecīgā riska iestāšanos;
  • par kontroles izpildi atbildīgo personu;
  • kontroles periodiskumu, kas norāda, cik regulāri attiecīgā kontrole veicama.

Nodokļu maksātājam nodokļu risku vadības process ir jādokumentē tik detalizēti, lai kompetentā persona varētu noteikt, kurā līmenī darbības rada nodokļu risku. Prasība ir dokumentācijā norādīt vismaz procesa soli, kurā rodas risks.

Tas nozīmē, ka ir būtiski fiksēt, ka identificētais nodokļu risks iestājas, veicot konkrētu darbību konkrēta procesa ietvaros. Piemēram – uzņēmuma izdevumu uzskaites procesā, veicot saņemtā izdevumu rēķina iegrāmatošanu, atbildīgais darbinieks nav pārliecinājies par rēķinā iekļauto rekvizītu korektumu.

Lai viss darbotos

Noteikumos definēti kritēriji nodokļu risku vadības procesam (Noteikumu 13.punkts):

  • nepārtrauktība – nodokļu risku pārraudzību un vadību veic pastāvīgi attiecīgo procesu norises laikā;
  • vispusīgums – nodokļu risku vadībā ir ietverti visi nodokļu maksātāja veiktie procesi, kas ietekmē nodokļu aprēķināšanu, deklarēšanu un samaksu;
  • atbildība – ir noteikts konkrēts atbildības sadalījums nodokļu maksātāja definēto nodokļu risku kontrolē iesaistītajām personām;
  • detalizācija – procesi ir dokumentēti ar detalizācijas līmeni līdz tās darbības aprakstam, kas rada risku;
  • aktualizēšana – nodokļu risku vadība tiek aktualizēta, ja mainās uzņēmuma procesi vai ārējie normatīvie akti.

Apskatot iepriekš minētās prasības un kritērijus nodokļu risku vadībai uzņēmumā, var secināt, ka nodokļu risku vadība ir sistēma, kuru ieviešot, jāapzinās, ka tas ir nebeidzams process. Proti, tiklīdz kaut kas mainās uzņēmuma biznesa procesos, uzskaites sistēmās vai nodokļu likumdošanā, nāksies reaģēt arī no nodokļu risku vadības perspektīvas. Nodokļu maksātāja pienākums būs izanalizēt, vai izmaiņas ietekmē kādu no uzņēmumā jau definētajiem riskiem vai kontrolēm, vai arī izmaiņu rezultātā ir radies jauns risks, kas ir jādefinē un jākontrolē.

Lai nodrošinātu veiksmīgu sistēmas darbību, ir jāseko noteiktam ciklam (skat. attēlu zemāk).

tax-article-graph

Šāda pieeja ir balstīta Noteikumos un VID skaidrojumos.

2019.gada janvārī nodokļu maksātājus, kuri atbilda Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka kritērijiem, VID iekļāva programmas attiecīgajā līmenī. Nodokļu maksātāji, kuri kvalificētos zelta līmenim, bet nav dokumentējuši nodokļu risku vadības procesu uzņēmumā, tika iekļauti sudraba līmenī ar iespēju kvalificēties programmas zelta līmenim, izpildot papildu nosacījumu.

Proti, lai šāds nodokļu maksātājs tiktu iekļauts zelta līmenī, ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.maijam ir elektroniski jāiesniedz nodokļu risku vadības dokumentācija VID. Vēlos vērst uzmanību, ka, ja nodokļu maksātājs līdz 2019.gada 31.maijam nodokļu risku vadības dokumentāciju neiesniedz, tas zaudē dalības tiesības programmas zelta līmenī 2019.gadā.

Izrietoši no Noteikumu regulējuma un VID sniegtajiem skaidrojumiem, nodokļu maksātāji, kas zaudējuši tiesības dalībai zelta līmenī 2019.gadā, turpina darbību programmas sudraba līmenī un zelta līmenī var tikt iekļauti tikai pēc divu gadu darbības sudraba līmenī.

Līdz ar to aicinu laicīgi izvērtēt visus “par” un “pret” dalībai Padziļinātās sadarbības programmas zelta līmenī, apsverot iespēju tajā startēt vēl šogad!

© 2019 KPMG Baltics AS, Latvijā reģistrēta akciju sabiedrība un KPMG neatkarīgu dalībfirmu, kuras saistītas ar Šveicē reģistrēto KPMG International Cooperative (KPMG International), tīkla dalībfirma. Visas tiesības pieder autoram.

Sazinieties ar mums

 

Vēlaties sadarboties ar KPMG?

 

loading image Pieprasījums iesniegt piedāvājumu