close
Share with your friends

2019. gads ES fondu naudas apguvē būs brangs

2019. gads ES fondu naudas apguvē būs brangs

2019. un 2020. gads no ES fondu apguves viedokļa būs brangs, jo ekonomikā ieplūdīs liels apjoms ES līdzfinansēto maksājumu.

Kontaktinformācija

Saistītais saturs

Latvijas ekonomiskos laikapstākļus būtiski ietekmē tas, cik tālā orbītā esam no Eiropas Savienības budžeta saulītes, jo ES fondu (struktūrfondu un Kohēzijas fonda) apguve un īpaši to maksājumi ir ļoti cikliski. Ja šo cikliskumu mēs gribētu atainot grafikā, tas izskatītos pēc čūskas, kas norijusi ziloni. Proti, būtisku daļu no visa septiņu gadu naudas līdzekļu piešķīruma faktiski izmaksā apmēram četru gadu laikā. Attiecīgi "brangajiem gadiem" seko "tukšie gadi", kāds, piemēram, bija 2016. gads, kad pat IKP izaugsme piebremzējās par apmēram 1%, tādēļ ka ES fondu naudas tērēšana bija aizkavējusies.

Labā ziņa projektu īstenotājiem, izpildītājiem un valsts ekonomikai kopumā ir tā, ka 2019., kā arī 2020. gads no ES fondu apguves viedokļa būs brangs, jo ekonomikā ieplūdīs liels apjoms ES līdzfinansēto maksājumu no ES daudzgadu budžeta 2014.–2020. gadam. Esam plānošanas perioda vidū, bet izmaksāta ir tikai aptuveni ceturtā daļa no visiem ES fondu līdzekļiem, kas nozīmē, ka turpmākajos gados tiks masīvi izmaksāta nauda par paveikto.

Maz īstenotu lielprojektu

Lai arī apstiprināto ES fondu projektu portfelis šobrīd ir ražens, lielu un realizētu projektu veiksmes stāstu vēl nav daudz. Iespējams, vislabāk pamanāma ir Daugavas stadiona rekonstrukcija, ko paveica līdz ar valsts simtgades pasākumu sākšanos 2018. gadā. Nupat novembra beigās, četrus gadus pēc plānošanas perioda sākuma, tika paziņots par viena no šīs septiņgades ES fondu lielprojekta – Stradiņa slimnīcas A korpusa 2. kārtas – apstiprināšanu. Projekta kopējais budžets ir 92 miljoni eiro, bet būvdarbu sākums plānots tikai šogad.

Jāmin arī autoceļu rekonstrukcijas projekti. Skaidrs, ka apstiprināto projektu realizācijā vēl būs dažādi gaidīti un negaidīti pavērsieni. Tomēr ES fondu pārvaldītājiem Latvijā vairs nav īsti, kur atkāpties. Septiņu gadu ES budžeta pīrāgs tiek dalīts ikgadējās daļās, un katras šāda pīrāga šķēles izmantošanai tiek atvēlēti tikai trīs gadi. Ja pirmajos gados vēl var izgrozīties ar avansa maksājumu palīdzību, tad no 2019. gada jāsāk apmaksāt reāli paveiktie darbi un piegādātās preces. Savukārt 2023. gadā jābūt samaksātam rēķinam par to, kas ticis darīts ikvienā ES fondu projektā.

Vienlaikus jau šobrīd ir jāsāk domāt par to, ka no ES fondu ziloņa muguras nāksies nokāpt. Skaidrs, ka ES fondu projektu masveidīgai realizācijai un publiskās naudas ieplūšanai ekonomikā, tostarp maksājot par jaunu ēku celtniecību, iekārtu piegādi, zinātnisko pētījumu veikšanu u. c., ir labs vilkmes spēks uz pārējo ekonomiku, tostarp pat uz kreditēšanu. Tomēr naudas apguves eiforijā uzņēmējiem un arī valstij 2019. un 2020. gadā jādomā par to, kādi uzkrājumi jāveido un kādi riska vadības plāni jāievieš, lai sagatavotos nākamajam "tukšajam periodam", kas varētu sākties 2021. un ilgt pat līdz 2024. gadam. Īpaši to varētu sajust ne vien būvniecības nozare, kuras pārstāvji vienā vai otrā formā ir iesaistīti vismaz katrā trešajā ES fondu naudas apguvē, bet arī virkne citu pakalpojumu sniedzēju tādās jomās kā informācijas tehnoloģijas, konsultācijas u. c.

Nākamajā periodā ES naudas būs mazāk

Ja saskaņā ar ES daudzgadu finanšu ietvaru 2014.–2020. gadam Latvija saņēma aptuveni 4,8 miljardus eiro, tad, raugoties uz nākamo piešķīrumu Latvijai, kas būs no 2021. līdz 2027. gadam, pieejamās naudas būs krietni mazāk – atbilstoši Eiropas Komisijas piedāvājumam Latvija varētu cerēt uz nepilniem 4,3 miljardiem eiro. Samazinājumu var skaidrot ar "Brexit" un attiecīgi arī tās naudas zudumu, ko briti būtu iemaksājuši kopējā ES kasē. Tomēr jāņem vērā, ka arī šobrīd galdā liktais Eiropas Komisijas piedāvājums par ES budžetu 2021.–2027. gadam nav tāds, par kuru būtu vienojušies visi ES dalībvalstu vadītāji. Priekšā vēl smagas un grūtas sarunas par to, cik lielam šim budžetam jābūt 27 dalībvalstu Eiropā un cik daudz naudas jāsadala tā saucamajās garantētajās "nacionālajās aploksnēs" katrai valstij (kā tas ir ar Kohēzijas politikas finansējumu), bet cik daudz jāatstāj kopējā katlā Eiropas valstu kopprojektiem. Jāņem vērā, ka faktiski dalībvalstis vienmēr tomēr vienojas par nedaudz mazāku ES budžetu, nekā piedāvājusi Eiropas Komisija. Attiecīgi arī, piesardzīgi prognozējot šo sarunu iznākumu, Latvijai būtu drīzāk jārēķinās ar mazāku piešķīrumu.

ES nauda var arī aizkavēties

Izšķiroši būs, ko ieraudzīsim 2019. gada maijā, proti, vai vēl līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES valstu vadītājiem izdosies panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu. Ja tas nenotiks, tad pašreizējās Eiropas Komisijas pilnvaras beigsies un būs jāgaida nākamais Eiropas Parlamenta sasaukums ar jaunu komisāru sastāvu. Attiecīgi lemšana par daudzgadu budžetu tiks atlikta uz 2020. gadu, un arī lēmumi par naudas izlietošanu Eiropas līmenī varētu iestiepties 2021. gadā vai pat vēl tālāk. Tam vēl klāt var skaitīt laiku, kas paies, lai nonāktu pie projektu realizācijas Latvijā. Kā redzam, tie parasti ir vēl divi trīs gadi. Gribot negribot mēs 2024. gadā atkal varam ieraudzīt ES fondu apguvi tādā līmenī, kā to redzējām, piemēram, pagājušajā gadā.

ES naudai piekļūt būs grūtāk

Vērtējot Eiropas Komisijas piedāvājumu par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam, var redzēt, ka, skatoties no Latvijas projektu realizētāju viedokļa, ES naudai piekļūt varētu būt grūtāk. Sākot jau ar to, ka piedāvājums ietver zemākās ES līdzfinansējuma likmes, proti, Latvijas projektu realizētājs vairs nevarēs likt vienu eiro klāt aptuveni četriem no Eiropas saņemtajiem, būs jārēķinās ar proporciju vismaz 1 pret 3. Turklāt arvien izteiktāka būs tendence, ka ES budžeta nauda produktīvās investīcijās nenonāks kā grants, bet gan drīzāk, piemēram, kā riska garantija. Arī tematiski Eiropa arvien vairāk vēlēsies, lai tās budžeta nauda nonāk viedos un zaļos projektos ar ļoti skaidru teritoriālu ietekmi. Tā, protams, būs iespēja, piemēram, nozarēm, kas strādā ar augstu pievienoto vērtību vai digitālās ekonomikas jomā, bet vienlaikus tas var nozīmēt arī to, ka projektu izstrāde un veiksmīga realizācija kļūs sarežģītāka. Latvija vairs nevarēs tik lielā mērā paļauties uz tādiem saviem līdzšinējiem ES finansējuma izmantošanas čempioniem kā autoceļu būvētāji.

Plāns "tukšajiem gadiem" ir jākaļ tagad

Jaunajai valdībai un publiskajam sektoram būs izšķiroši svarīgi nākt klajā ar risinājumu, kā mazināt publisko investīciju "amerikāņu kalniņus", lai nepieļautu 2016. gada scenārija atkārtošanos. Pats sliktākais, kas var notikt, ir tas, ka Latvijas ekonomika atradīsies zemākajā punktā starp diviem ES fondu apguves ziloņiem brīdī, kad globālā ekonomika piebremzēsies. Šādā situācijā Latvija cietīs ļoti smagi.

Ir divi virzieni, kuros noteikti vajadzētu strādāt. Pirmkārt, domāt par alternatīviem investīciju projektu finansēšanas avotiem. Te risinājums varētu būtu sekmīga un fiskāli atbildīga publiskās un privātās partnerības instrumentu izmantošana. Bet vēl svarīgāk būtu apsvērt, vai pastāv iespēja šajos ekonomikai labvēlīgajos gados veidot valsts budžetu ar pārpalikumu un mazināt valsts parādu, lai brīdī, kad veidosies ES fondu cikliskais iztrūkums, valsts budžets bez ES "piešprices" var nodrošināt finansējumu ne tikai ikdienas patēriņam, bet arī investīcijām.

Otrkārt, izšķirošais darbības virziens būs veikt visus iespējamos priekšdarbus, lai esam gatavi jaunās ES fondu naudas apguvei jau no pirmās dienas, nevis apstiprinām svarīgus lielprojektus četrus gadus pēc tam, kad ES nauda ir tikusi piešķirta. Tas prasīs ļoti savlaicīgus, stratēģiski pārdomātus un tālredzīgus lēmumus no Saeimas un valdības puses – gan par Nacionālo attīstības plānu, gan arī par investīciju plānu –, gan arī ieguldījumus projektu sagatavošanā. Tomēr nav tā, ka visa darīšana šobrīd būtu tikai vēl izveidojamās valdības rokās un privātajam sektoram atliek tikai gaidīt. Skaidrs, ka nozarēm un uzņēmumiem, īpaši jau tiem, kuru darbība šobrīd ir lielā mērā saistīta ar ES finansēto publisko investīcijas projektu realizāciju, sev jāveido jauna stratēģija. Ir jādomā gan par darbības diversifikāciju, gan arī par to, kā celt produktivitāti.

Demogrāfiskā situācija nenāk par labu Latvijas darbaspēka tirgum. Ja pieļausim situāciju, ka labi darbinieki ir jālaiž prom no darba, jo ES fondu "sezona ir beigusies", tad, sākoties nākamajai sezonai, vairs var nebūt, ko pieņemt darbā. Attiecīgi jau šobrīd ir izšķiroši ieguldīt tajos pasākumos, kas ļauj ar darbu tikt galā gudrāk un ar mazāku darba roku skaitu.

Tad nu izbaudīsim šogad to ziemas prieku, ko sagādā traukšanās ar ES fondu kamanām, bet atcerēsimies arī sniegavīra padomu par to, ka šī baltā burvība nav mūžīga.

 

Raksta oriģināls publicēts portālā Delfi.lv 2019.gada 8.janvārī.

© 2019 KPMG Baltics AS, Latvijā reģistrēta akciju sabiedrība un KPMG neatkarīgu dalībfirmu, kuras saistītas ar Šveicē reģistrēto KPMG International Cooperative (KPMG International), tīkla dalībfirma. Visas tiesības pieder autoram.

Sazinieties ar mums

 

Vēlaties sadarboties ar KPMG?

 

loading image Pieprasījums iesniegt piedāvājumu